Klausies
Smagi strādāt.
Learn
Lead
Look after
Ir četras plašas speciālās izglītības vajadzības, tās ir:
-
Saziņa un mijiedarbība (piemēram: autisma spektra stāvoklis un tie, kuriem ir runas, valodas un komunikācijas vajadzības)
-
Izziņa un mācīšanās (piemēram: specifiskas mācīšanās grūtības, mērenas mācīšanās grūtības, smagas mācīšanās grūtības un dziļas un vairākas mācīšanās grūtības)
-
Sociālās, emocionālās un garīgās veselības grūtības (piemēram: emocionālās, sociālās vai garīgās veselības vajadzības, kas ietekmē viņu spēju mācīties)
-
Sensoras un/vai fiziskas grūtības (piemēram: dzirdes traucējumi, redzes traucējumi, vairāku maņu traucējumi un fiziskas grūtības)
Šeit ir sniegta papildu informācija par katru plašo vajadzību jomu:
Komunikācija un mijiedarbība
Bērniem un jauniešiem ar SIV var būt grūtības vienā vai vairākās viņu runas, valodas un komunikācijas (SLCN) jomās. Šiem bērniem un jauniešiem nepieciešama palīdzība valodu kompetences attīstīšanā, lai atbalstītu viņu domāšanu, kā arī komunikācijas prasmes. Saziņas grūtības var izraisīt arī specifiskas mācīšanās grūtības (SpLD), piemēram, disleksija vai fiziski vai maņu traucējumi, piemēram, dzirdes zudums.
Tie, kuriem ir SLCN vajadzības, aptver visu spēju diapazonu. Viņiem ir grūtāk sazināties ar citiem, un viņiem var būt problēmas piedalīties sarunās vai nu tāpēc, ka viņiem ir grūti saprast citu teikto, vai arī tāpēc, ka viņiem ir grūtības raitumā un skaņu, vārdu un teikumu veidošanā. Var gadīties, ka, dzirdot vai redzot vārdu, viņi nespēj saprast tā nozīmi, kā rezultātā vārdi tiek nepareizi lietoti kontekstā vai ārpus tā, un bērnam ir mazāks vārdu krājums. Tā var būt šo problēmu kombinācija. Dažiem bērniem un jauniešiem grūtības var kļūt arvien skaidrākas, jo valoda, kas viņiem jāsaprot un jālieto, kļūst sarežģītāka.
Bērniem un jauniešiem ar autisma spektra traucējumiem (ASD), tostarp Aspergera sindromu un autismu, ir grūtības izprast pasauli tā, kā to dara citi. Viņiem var būt grūtības saskarsmē, sociālajā mijiedarbībā un iztēlē. Turklāt viņus var viegli novērst vai apbēdināt noteikti stimuli, viņiem var būt problēmas ar pāreju uz pazīstamām rutīnām vai grūtības ar koordināciju un smalko motoriku.
Izziņa un mācīšanās
Bērni un jaunieši ar mācīšanās grūtībām mācīsies lēnāk nekā citi bērni, un viņiem var būt grūtāk nekā vienaudžiem apgūt pamatprasmes vai saprast jēdzienus, pat ar atbilstošu diferenciāciju. Viņiem var būt arī citas grūtības, piemēram, runas un valodas aizkavēšanās, zems pašvērtējums, zems koncentrēšanās līmenis un nepietiekami attīstītas sociālās prasmes.
Bērniem un jauniešiem ar mācīšanās grūtībām ir paaugstināts risks saslimt ar garīgās veselības problēmām. Viņiem var būt nepieciešams papildu atbalsts viņu sociālajai attīstībai, pašcieņai un emocionālajai labklājībai.
Bērniem ar mērenām mācīšanās grūtībām (MLD) var rasties grūtības, kā rezultātā daudzās mācību programmas jomās sasniegumi skolā ir zemāki par paredzēto līmeni, neskatoties uz papildu atbalstu. Bērniem un jauniešiem ar smagām mācīšanās grūtībām (SLD) ir nozīmīgi intelektuāli vai kognitīvi traucējumi, un, iespējams, būs nepieciešams atbalsts visās mācību programmas jomās. Viņiem var būt grūtības mobilitātē un koordinācijā, saskarsmē un uztverē, kā arī pašpalīdzības prasmju apguvē. Bērniem un jauniešiem ar SLD, visticamāk, būs nepieciešams atbalsts, lai viņi būtu neatkarīgi. Tiem, kuriem ir dziļas un vairākas mācīšanās grūtības (PMLD), ir smagas un sarežģītas mācīšanās grūtības, kā arī nozīmīgas citas grūtības, piemēram, fiziska invaliditāte vai maņu traucējumi. Viņiem, visticamāk, būs nepieciešama maņu stimulācija un mācību programma, kas sadalīta ļoti mazos soļos. Šiem bērniem un jauniešiem ir nepieciešams augsts pieaugušo atbalsts gan viņu izglītības vajadzībām, gan viņu personīgajai aprūpei.
Bērnam vai jaunietim ar specifiskām mācīšanās grūtībām (SpLD) var rasties grūtības ar vienu vai vairākiem mācīšanās aspektiem. Tas ietver dažādus apstākļus, piemēram, disleksiju (lasīšanas un pareizrakstības grūtības); diskalkulija (matemātika); dispraksija (koordinācija) un disgrāfija (rakstīšana).
Sociālā, emocionālā un garīgā veselība (SEMH)
Dažiem bērniem grūtības viņu emocionālajā un sociālajā attīstībā var nozīmēt, ka viņiem ir nepieciešams papildu un atšķirīgs nodrošinājums, lai viņi sasniegtu rezultātus. Bērniem un jauniešiem, kuriem ir grūtības ar emocionālo un sociālo attīstību, var būt nenobriedušas sociālās prasmes, un viņiem ir grūti izveidot un uzturēt veselīgas attiecības. Šīs grūtības var izpausties kā bērna norobežošanās vai izolēšana no vienaudžiem, kā arī izaicinoša, traucējoša vai traucējoša uzvedība.
Plašs garīgās veselības problēmu loks var prasīt īpašus pasākumus. Tās var izpausties kā grūtības, piemēram, garastāvokļa problēmas (trauksme vai depresija), uzvedības problēmas (opozīcijas problēmas un smagākas uzvedības problēmas, tostarp agresija), paškaitējums vai fiziski simptomi, kas ir medicīniski neizskaidrojami. Dažiem bērniem un jauniešiem var būt citi atzīti traucējumi, piemēram, uzmanības deficīta traucējumi (ADD), uzmanības deficīta hiperaktīvi traucējumi (ADHD), piesaistes traucējumi, autisms vai trauksme.
Sensorās un/vai fiziskās vajadzības
Pastāv plašs sensoro un fizisko grūtību klāsts, kas ietekmē bērnus visā spēju diapazonā. Daudziem bērniem un jauniešiem ir nepieciešami nelieli pielāgojumi mācību saturam, studiju programmai vai fiziskajai videi. Daudzi šādi pielāgojumi var būt nepieciešami kā saprātīgi pielāgojumi saskaņā ar 2010. gada Vienlīdzības likumu.
Bērniem un jauniešiem ar redzes traucējumiem (VI) vai dzirdes traucējumiem (HI) var būt nepieciešams speciālistu atbalsts un aprīkojums, lai piekļūtu mācībām. Bērniem un jauniešiem ar multisensoru traucējumiem (MSI) ir kombinētas redzes un dzirdes grūtības, tādēļ viņiem ir daudz grūtāk piekļūt mācību programmai vai studiju programmai nekā tiem, kuriem ir viens maņu traucējums. Dažiem bērniem un jauniešiem ar fizisku invaliditāti (PD) ir nepieciešams pastāvīgs papildu atbalsts un aprīkojums, lai piekļūtu visām viņu vienaudžiem pieejamām iespējām.
Šeit ir dažas papildu vietnes un resursi mācību atbalstam: